Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Festivāls Skaņu mežs 2009: 1. un 2. diena

Atgriezos no pirmajām divām dienām.

Sīki nerakstīšu, tikai īsi. Sākās viss, kopumā ņemot, pēc grafika.

Skaļums pirmajā dienā bija ārkārtīgi mērens, noiza arī praktiski nebija. Principā varēja iet visi, ja to būtu zinājuši iepriekš, ne tikai tie spītīgākie un pacietīgākie. Saites uz mūziķu lapām ir šeit. Bildes paņēmu no panka un anarhista un no easyget.lv

21:00 Platons Buravickis / LV /

Jauneklis uzvalkā un kaklasaitē. Elektronika. Pārāk reti un ne pārāk interesanti trokšņi, manuprāt. Nu tā.

Vīrietis uzvalkā stāv aiz dīdžeja pults ar portatīvo datoru uz skatuves, no aizmugures izgaismots ar spilgtu dzeltenu prožektoru. Priekšplānā redzami tumši skatītāju silueti, kas sēž ar muguru pret kameru.


21:45 Candycoveredclown &
Kaspars Groševs / LV / – Clinical Archives

Kulta latviešu hārdkora grupas vokālists (pa kreisi) un vēl kāds. Elektronika, turklāt daudzveidīga. Man patika. Vēl bija video ar papīrīšu gabaliņiem uz metāla plāksnes, vienkārši un uzjautrinoši.

Divi jauni vīrieši uzstājas kā dīdžeji vai elektroniskie mūziķi, stāvot aiz galda ar portatīvajiem datoriem un mikšerpultīm auditorijas priekšā.

22:15 Rolands Kronlaks / LV /
izpilda Līga Ančevska un Oskars Petrauskis

Milzīgs kalns sitamo instrumentu: atsperes, bungas, gongi, šķīvji, folija. Beigās bija arī dziedošie trauki. Tādu štelli man sakritības pēc tieši uzdāvināja darbā dzimenē.

Mūziķi smaidīja un vispār nebija pārlieku nopietni. Man patika, ļoti pat forši.

Vīrietis austiņās aiz galda ar mūzikas aparatūru un sieviete pie lielajām bungām uzstājas uz skatuves, kas izgaismota ar prožektoriem.
23:00 Voldemārs Johansons / LV /
(izpilda - Elīna Endzele un
Aleksandrs Jalaņeckis)

Mūziķis uz flautas izpildīja kāda autora minimālistisko skaņdarbu. Tīri tā nekas, klausāmi.

Vīrietis uz skatuves spēlē klarneti, skatoties notīs uz pults sev priekšā. Viņš ir ģērbies ikdienišķā jakā un džinsos, bet skatuve ir izgaismota zilā gaismā.


23:45 Ghedalia Tazartes / FR / –
Alga Marghen (sadarbībā ar Francijas
Kultūras centru Rīgā)

Gedalija Tazartess – dziedošs un nedaudz spēlējošs vecītis cepurē, un kopā ar viņu bundzinieks – visu amatu meistars. Kolektīvs bija hedlaineris, cerības attaisnoja: deva vaļā ne pa jokam, publika uzņēma ļoti silti. Man baigi patika: ierakstā tomēr nogurdina, un nav līdz galam skaidrs, kas un kā, bet te vienkārši teju vai kaut kāds pops sanāk, kad redzi, kā tas process notiek.

Divi mūziķi paklanās skatītājiem uz skatuves ar mūzikas aparatūru skatītāju aplausu pavadībā. Viens no izpildītājiem ir dziļi noliecies uz priekšu, bet otrs, cepurē, ir apkampis viņu ap pleciem un smaida auditorijai.

Bundzinieks ekspresīvi spēlē pie bungu komplekta, no kura uz visām pusēm lido ūdens šļakatas, kamēr izplūdušajā priekšplānā redzams vīrieša siluets cepurē.
00:45 Jóhann Jóhannsson &
Hildur Guðnadóttir / IS / –
Touch Music, 4AD
 

Čelliste no Mum un onkulis pie portatīvā. Pagājušogad arī bija šāda kombinācija – vai nu viņi tur Īslandē viņus pavairo, vai kā. Tiesa gan, tagad atcerējos, ka pagājušogad arī tā bija viņa, kas tur dūca, tikai onkulis bija cits – BJ Nilsen. Toreiz man patika mazāk.

Bet tagad viņi dūca – sākumā "new-age" stilā, pēc tam metāliski, kas man patīk labāk. Kopumā – labi. Publika uzņēma silti.

Jauna smaidīga sieviete spēlē čellu, sēžot uz skatuves pretgaismā un skatoties notīs uz pults.

 Uz izgaismotas skatuves uzstājas vīrietis-mūziķis ar portatīvo datoru un sieviete, kas emocionāli spēlē čellu, ar diviem apaļiem zaļiem plakātiem fonā. Viņiem priekšā redzams tumšs skatītāja siluets.


01:45 Vladislav Delay & Lillevan / FI/DE / –
Force Tracks, Chain Reaction,
Mille Plateaux, Resopal, and Sigma Editions
(sadarbībā ar Gētes Institūtu Rīgā un
Somijas vēstniecību)

Delay, kā zināms, ir specifisks elektronikas mūziķis. Visu dara kā parasti, savā īpašajā garā. Tautas uz to laiku jau bija maz, jo vairs nebija 2, bet visi 4 naktī. Pavadošais video man patika, mūzika tā vidēji. Delay ir meistars, bet nu jau piegriezies – viens un tas pats, lai arī dažādi izsmalcināts. Un vispār visa tāda elektronika jau ir piegriezusies.

Uz izgaismota ekrāna tumsā attēlots divu tumšu siluetu monohroms attēls laivā uz abstraktas, graudainas tekstūras fona, kas atgādina ūdens ņirboņu vai lietu.
02:45 Sound Meccano & Evgeniy Droomoff / LV / –
RX:TX, Laton, Kokeko

Sound Meccano – tas ir Rostislavs, raidījuma “Skaņu Konstruktors” vadītājs no “Radio Naba”. Viņš arī retranslēja “Muzprosvet” un pagājušogad baigi slavēja Zavoloku, bet es turpat blakus stāvēju.

Ar Rostislavu es tā arī neiepazinos, lai gan mēs kaut kā bijām saskārušies caur trešajām personām.

Taisīja viņi elektroniku, bija vēl arī čelliste (vai tas bija alts? es neatšķiru). Godīgi sakot, nepārsteidza – taču viņi beidza 4.20 no rīta, tauta jau bija gandrīz visa izklīdusi. Cik mans viedoklis ir objektīvs, grūti spriest – ne tajā kondīcijā biju.

Meitene spēlē čellu, sēžot uz krēsla pa kreisi, kamēr vīrietis cepurē un melnā t-kreklā stāv pa labi aiz galda ar elektronisko aparatūru un portatīvo datoru.

Izdzēru, starp citu, vairākus enerģijas dzērienus, bet nevarētu teikt, ka diži palīdzēja. Pēc tam izlasīju par kofeīnu – tas iedarbojas uz ķermeņa masas kilogramu, un, lai būtu efekts, man ir jādzer nenormāli daudz, ko es nākamajā dienā arī izdarīju.

Kopumā – man viss gluži labi patika, vienīgi nepārsteidza pirmā un pēdējā uzstāšanās. Skaidrs, ka vislabākais bija Tazartess – īsta bumba, kā jau tas bija gaidāms.